Nākotnē ēkām pusi visas elektroenerģijas būs jāatvēl elektromobiļu uzlādei. Vai nekustamā īpašuma tirgus ir tam gatavs?
Tiek prognozēts, ka līdz 2035.gadam elektromobiļu skaits pasaulē pieaugs septiņas reizes no 10,5 miljoniem 2022.gadā līdz 74,5 miljoniem 2035.gadā. Pēc ekspertu aprēķiniem elektroenerģijas pieprasījums tikai elektromobiļu uzlādei vien 2030.gadā pasaulē sasniegs 655 TWh. Aptuveni 45 procentus elektroenerģijas ēkās patērēs elektromobiļi. Speciālisti brīdina, ka nekustamo īpašumu attīstītājiem un komercēku apsaimniekotājiem būtu jāgatavojas elektroenerģijas patēriņa lēcienam, kas būs neizbēgams no 2035.gada, kad Eiropā vairs netiks pārdotas automašīnas ar iekšdedzes dzinēju.
Jau šodien ēku funkcija pamazām mainās – tās kļūst arī par elektromobiļu uzlādes stacijām. Līdz ar to tuvākajā laikā komercēku elektroenerģijas pieprasījums dubultosies, jo tūkstošiem strādājošo ik dienu vēlēsies uzlādēt savus elektromobiļus. Elektroenerģijas trūkums ēkās kļūs par lielu izaicinājumu, īpaši lielo pilsētu centrālajās daļās. Vienam uzņēmumam atliek vien uzstādīt 10-15 uzlādes stacijas lielā biroju ēkā, un namu apsaimniekotāji var saskarties ar nopietnām problēmām, par kurām šodien aizdomājas vien maza daļa nekustamo īpašumu apsaimniekotāju.
Kā sagatavoties lielajām pārmaiņām?
Jau šobrīd, projektējot jaunas biroju un citas komercēkas, attīstītājiem būtu jādomā par nākotnes perspektīvām, kuru tiesiskais regulējums būtiski atšķirsies no šodienas prasībām.
Latvijā elektromobiļu skaita pieaugums no 2023.gada sākuma ir 67%, un elektromobiļu skaits tuvojas 7 tūkstošiem. Skaidrs, ka 2035.gadā, kad elektromobiļu skaits pasaulē pieaugs 7 reizes vai pat vairāk, ar 5-6 uzlādes stacijām vienā objektā var nepietikt. Tāpēc, projektējot jaunas ēkas, būtu vērts nākotnē paredzēt iespēju paplašināt uzlādes staciju skaitu un nodrošināt, lai uzlādei būtu pietiekami daudz elektroenerģijas.
Mazliet sarežģītāka situācija ir agrāk būvētos komercobjektos, jo ne visur ir iespēja bez lieliem ieguldījumiem palielināt elektrisko jaudu.
Esam ievērojuši, ka pēdējā laikā nekustamo īpašumu apsaimniekotāji bieži saņem piedāvājumus bez maksas ierīkot elektromobiļu stacijas. Šādu piedāvājumu vilināti un neizanalizējot nepieciešamo elektroenerģijas jaudu, ēku īpašnieki riskē negatīvi ietekmēt visu ēkas elektrosistēmu. Piemēram, pīķa laikā ēkas var palikt pilnībā bez elektrības, jo visa elektroenerģija tiks patērēta elektromobiļu uzlādei. Īpaši bieži šādi notiek, kad tiek izmantotas ātrās uzlādes stacijas. Lai tas nenotiktu, elektrotīklu speciālistiem nepieciešams izvērtēt ēkas kapacitāti palielināt jaudu un aprēķināt, cik elektromobiļu staciju ēkā drīkst ierīkot. Pat ja nepieciešamība pēc uzlādes stacijām ēkā šobrīd nav liela, apsaimniekotājiem būtu labi jau šodien sākt gatavoties nākotnei un analizēt sava elektrotīkla iespējas un iespējas pielāgoties e-mobilitātei.
Problēma ir pieslēguma jaudas trūkums. Kā to risināt?
Pieslēguma jaudas trūkums ir digitālā laikmeta problēma, ar kuru mūsdienās bieži saskaras gan privātmāju, gan komerciālo ēku īpašnieki. Pēc Gata Arājuma domām, ir trīs veidi šīs problēmas risināšanai. Viens no tiem ir lūgt AS “Sadales tīkls” palielināt elektroenerģijas pieslēguma jaudu. Ja tas nav tehniski iespējams vai ir ļoti dārgi, ēku īpašnieki var uzstādīt saules elektrostaciju, akumulatorus elektroenerģijas uzglabāšanai vai jaudas balansēšanas sistēmu.
Saules elektrostacijas ļauj vairāk elektroenerģijas izmantot elektromobiļu uzlādei, taču tikai tad, ja elektroenerģija tiek patērēta lokāli. Pieslēguma jaudu tas nepalielina. Akumulatori ir relatīvi dārgs risinājums, kas prasa investīcijas, tāpēc tie joprojām daudziem nav pieejami. Balansēšanas sistēma ir optimāls veids, kā atrisināt elektroenerģijas pieslēguma jaudas deficīta problēmu, it īpaši komercēkās. Iesakām to apsvērt pirmo, jo tā palīdzēs izvairīties no citu, dārgāku pasākumu realizēšanas. Vispārīgi runājot, balansēšanas sistēma nodrošina, ka pīķa periodos ēkas nepatērē vairāk enerģijas, nekā pieļauj pieslēguma jauda, jo tās pārsniegšanas gadījumā pastāv risks, ka drošības sistēma atslēgs elektrību visās uzlādes stacijās vai pat visā ēkā.
Kā skaidro speciālists, pēc pieslēguma jaudas balansēšanas sistēmas ierīkošanas tiek noteikts ēkas pieejamās jaudas limits, kuru tā neļauj pārsniegt pat pīķa laikā, kad ēkā tiek ieslēgts daudz dažādu elektroierīču. Šādos gadījumos sistēma elektromobiļu uzlādei piešķir tikai tajā brīdī pieejamo elektroenerģiju.
Statiskā vai dinamiskā jaudas balansēšana. Kura ir piemērotāka lielām ēkām?
Lemjot par elektromobiļu uzlādes staciju ierīkošanas projektiem, namu apsaimniekotājiem nereti rodas jautājums – kā apsaimniekot elektromobiļu uzlādes stacijas un kā labāk izmantot pieejamos energoresursus.
Lai uzlādes stacijas varētu attālināti vadīt, administrēt un uzraudzīt to darbību, tām vispirms jābūt pieslēgtām interneta tīklam – tas nav grūti izdarāms. Daudz lielāka neskaidrība rodas, lemjot, kādu uzlādes metodi izvēlēties. Individuālas uzlādes stacijas var pārvaldīt, izmantojot speciālas elektromobiļu vai staciju lietotnes, taču komercobjektos šī metode diez vai darbosies, jo par to būs jāatbild noteiktam darbiniekam.
Komerciālajiem objektiem šobrīd tirgū ir pieejamas 2 uzlādes staciju vadības metodes: statiskā un dinamiskā slodzes kontrole.
Statiskās balansēšanas gadījumā tiek vienkārši noteikta fiksēta jauda, un tā tiek sadalīta uzlādes stacijai vai to grupai, bet kopējā izvadītā jauda nekad nemainās, neskatoties uz to, ka ēkas pieejamā jaudas rezerve ļautu uzlādēt vairāk elektromobiļu. Mēs novērojam, ka lietotāji dažkārt pieļauj kļūdas, uzstādot uzlādes stacijas. Ir sistēmas ar fiksētu atvēlēto jaudu elektrisko transportlīdzekļu uzlādei, kas tiek sauktas par dinamiskām. Piegādātāji apgalvo patērētājiem, ka sistēma dinamiski sadala jaudu starp stacijām, taču slēpj, ka maksimālā jaudas robeža ir statiska. Tas būtu līdzīgi, kā, guļot gultā, apgalvot, ka es pārvietojos ļoti ātri, jo kopā ar Zemi lidoju ap Sauli. Labākajā gadījumā šādas sistēmas var saukt par dinamiskām ar statisku robežu uzstādījumu, bet tās neveic svarīgu funkciju – tās neatvēl maksimālo jaudu uzlādei, bet sadala to pašu pastāvīgo jaudu starp stacijām. Līdz ar to ēkas energoresursi netiek izmantoti maksimāli efektīvi.
Mūsdienās daudzās ēkās, kurās ir tikai dažas uzlādes stacijas, pietiek ar statiskās slodzes sistēmu, taču, pieaugot uzlādes staciju skaitam, ēkām būs nepieciešamas dinamiskākas sistēmas.
Dinamiskā slodzes vadība ļauj optimāli izmantot pieejamo jaudu, jo pati sistēma patstāvīgi uzrauga ēkas elektroenerģijas patēriņu un atvēl visu pieejamo elektroenerģiju elektromobiļu uzlādei. Tāpēc šī metode ir optimāla lielām komercēkām.
Pēc speciālista teiktā, dinamiskā jaudas balansēšanas sistēma darbojas automātiski: analizē elektroenerģijas patēriņu ēkā un automātiski sadala elektroenerģiju tā, lai nodrošinātu ēkas elektroenerģijas pieprasījumu, kas nepieciešams biroja apgaismojumam, ventilācijai, elektromobiļu uzlādei.
Kompleksas sistēmas, piemēram, “Schneider Electric” EV Charging Expert (EVCE) jaudas balansēšanas sistēma, var pielāgoties pat vissarežģītākajām ēkām un to iekšējā tīkla struktūrai. Šis risinājums ļauj jau no pirmajām stacijām palīdzēt izveidot tādu sistēmu, kas visefektīvāk sadalīs ēkas elektroenerģiju jau šodien un ko varēs paplašināt arī nākotnē, kad pieaugs nepieciešamība pēc uzlādes stacijām.
Šādu balansēšanas sistēmu var uzstādīt arī tajās ēkās, kurās darbojas vai tiek plānota saules elektrostacija, jo tā palīdz sekot elektroenerģijas patēriņam un ražošanai un ņemt to vērā, pārvaldot plūsmas.
Elektromobiļu uzlādes staciju uzstādīšana nav nekāds sprints. Tas ir maratons. Ēkas kalpos daudzus gadu desmitus, tāpēc jau šodien ir svarīgi projektēt un ieviest ilglaicīgus risinājumus. Elektrotīkls nemitīgi mainās, tam tiek pieslēgtas arvien jaunas iekārtas, tāpēc, plānojot ēkas, būtiski paredzēt attīstības iespējas – ja komercēkā šodien pietiek ar divām elektromobiļu uzlādes stacijām, jāizvērtē, vai būs nepieciešams desmitreiz vairāk jau pēc dažiem gadiem. Pēc desmit gadiem jau vairāk nekā puse no visām automašīnām tiks darbinātas ar elektrību.